Saskaņā ar kapitālsabiedrību operatīvajiem datiem, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija (Inspekcija) informē, ka 2024.gada 1.ceturksnī azartspēļu nozares ieņēmumi samazinājušies līdz 72,937 miljoniem eiro, kas ir par 0,7% mazāk nekā attiecīgajā periodā 2023.gadā. Neskatoties uz to, ka arī šogad no zemes azartspēlēm lielāko īpatsvaru veidojuši azartspēļu automātu ieņēmumi - 31,611 miljonus eiro, vienlaikus šis segments piedzīvojis lielāko kritumu. Proti, salīdzinot ar 2023.gada 1.ceturkšņa rezultātiem, šī gada 1.ceturksnī kritums bijis 13,5%. Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšniece Signe Birne norāda, ka pēdējo piecu gadu laikā nozari, īpaši zemes azartspēles, ietekmējuši vairāki faktori, kā Covid-19 pandēmijas ierobežojumi, inflācija, ekonomiskie satricinājumi un pašvaldību administratīvie ierobežojumi, kas rezultējies ar azartspēļu norises vietu samazināšanos.
Pēc azartspēļu veidiem, lielākais ieņēmumu pieaugums 2024.gada 1.ceturksnī novērots interaktīvo azartspēļu segmentā, veidojot jau 38,329 miljonus eiro, kas ir 52,55% no kopējiem azartspēļu tirgus ieņēmumiem. Savukārt kazino darbības ieņēmumi šī gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar identisku periodu pērn, samazinājušies par teju 5%, veidojot 2,349 miljonus eiro. Tikmēr, salīdzinot ar 2023.gada 1.ceturkšņa datiem, šogad par 18,1% pieauguši totalizatora likmju pieņemšanas vietu ieņēmumi, sasniedzot 0,623 miljonus eiro. Jāņem vērā, ka šis segments veido tikai 0,85% no kopējā azartspēļu īpatsvara.
Turpina Signe Birne, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšniece: “Azartspēļu tirgus ieņēmumu nelielais, bet tomēr būtiskais samazinājums skaidrojams ar to, ka šīs gada pirmajā ceturksnī joprojām samazinājās azartspēļu norises vietu skaits, līdz ar to arī azartspēļu iekārtu skaits. Šo tendenci, ka arvien straujāk tiek aizvērtas spēļu zāles, novērojam jau pēdējos piecus gadus, ko, protams, ietekmē virkne faktoru, kā Covid-19 pandēmijas ierobežojumi, inflācija, ekonomiskie satricinājumi, kā arī pašvaldību administratīvie ierobežojumi. Šai laikā azartspēļu automātu skaits ir samazinājies par 3861 iekārtu, aizvērtas 120 spēļu zāles, un slēgti 3 kazino. Neskatoties uz atsevišķu azartspēļu segmentu kritumu, kopumā situācija nozarē ir stabila, to virzot interaktīvo azartspēļu segmentam. Līdz ar to, domāju, ka tuvākajos mēnešos būtiskas izmaiņas nepieredzēsim.”
Inspekcija norāda, ka 2024.gada 1.ceturksnī Latvijā 17 operatori organizējuši interaktīvās azartspēles, savukārt 6 operatori organizējuši zemes azartspēles spēļu zālēs, kazino un bingo zālēs, kā arī totalizatora likmju pieņemšanas vietās.
Nozares kapitālsabiedrības speciālo nodokļu un nodevu veidā valsts budžetā ieskaitījušas 14,515 miljonus eiro, tajā skaitā, pašvaldību budžetos ieskaitīti 0,384 miljoni eiro, bet pārējie nodokļu maksājumi aprēķināti 7,141 miljona eiro apmērā. Valsts budžetā speciālo nodokļu un nodevu veidā nozares kapitālsabiedrības ieskaitījušas par 1,3% vairāk nekā plānots un par 14,7% vairāk nekā 2023.gada 1.ceturksnī. Nozares uzņēmumos kopumā nodarbināti 2664 darbinieki.
2024.gadā pieaugusi preču un pakalpojumu loteriju organizēšana
2024.gada 1.ceturksnī Inspekcija izsniedza 110 preču un pakalpojumu loteriju atļaujas, kas ir par 17% vairāk, nekā attiecīgajā perioda pērn. Inspekcijā norāda, ka pieaugumu preču un pakalpojumu loteriju segmentā veicināja jaunu komersantu ienākšana tirgū. Kopumā Latvijas iedzīvotājiem laimestos tika piedāvātas balvas 0,402 miljonu eiro vērtībā, kas ir par 62,5% vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā. Fiksēts, ka lielākais laimestu fonds veidojis 20 līdz 35 tūkstošu eiro.
Jāuzsver, ka komersanti, kas organizē preču loterijas, izņemot preses izdevējus, ar laimestu fondu lielāku par 720 eiro, no piedāvātā laimestu fonda maksā valsts nodevu. Līdz ar to 2024.gada 1.ceturksnī valsts budžetā tika ieskaitīti 0,102 miljoni eiro, kas ir par 0,042 miljoniem eiro vairāk nekā 2023.gada 1.ceturksnī.
2024.gada 1.ceturksnī jau bloķētas 76 nelicencētās azartspēļu vietnes
Īstenojot regulārus uzraudzības pasākumus, 2024.gada 1.ceturksnī Inspekcija veica pārbaudes izložu, azartspēļu un preču loteriju organizēšanas vietās. Šī gada 1.ceturksnī tika fiksēti pārkāpumi un pieņemti 76 lēmumi par pieejas bloķēšanu nelicencētām vietnēm. Vienlaikus tika veiktas 48 pārbaudes preču un pakalpojumu loteriju organizēšanas vai izložu vietās, tika veikta 101 pārbaude spēļu zālēs, 6 pārbaudes pie elektronisko sakaru komersantiem, kā arī 2 pārbaudes par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pasākumu īstenošanu. Pārbaužu pasākumu rezultātā tika uzsāktas arī 6 administratīvo pārkāpumu lietas.
Inspekcija turpina nodrošināt atbalstu personām ar paaugstinātu azartspēļu atkarības risku
Signe Birne uzsver, ka nozīmīgs Inspekcijas darbības virziens ir arī spēlētāju interešu un tiesību aizsardzība, piemēram, atbalsta sniegšana personām, kurām ir paaugstināts azartspēļu atkarības risks. Šī gada 1.ceturksnī Inspekcijas psiholoģe spēlētājiem un viņu tuviniekiem sniedza 105 klātienes konsultācijas un 83 attālinātās konsultācijas, izmantojot tiešsaistes tīmekļa vietnes. Inspekcijas psiholoģe pieņēma 82 iesniegumus par personu iekļaušanu Pašatteikušos personu reģistrā un pieņēma vairākus simtus telefona zvanu, sniedzot konsultācijas.
Inspekcijā norāda, ka līdz šī gada 29.aprīlim Pašatteikušos personu reģistrā kopumā iekļautas 64 280 personas, savukārt aktuāls aizliegums dalībai azartspēlēs un interaktīvajās izlozēs noteikts 33 356 personām.
Par Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekciju
Inspekcija ir Finanšu ministrijas pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras uzdevums ir realizēt valsts politiku azartspēļu un izložu organizēšanā un nodrošināt izložu un azartspēļu organizēšanas likumību sabiedrības interešu un personu tiesību aizsardzībai.
Plašāka informācija: www.iaui.gov.lv
Papildus informācija:
Sintija Priedeslaipa
Tālr. 29456053
Mediju jautājumiem: prese@iaui.gov.lv