Saskaņā ar kapitālsabiedrību operatīvajiem datiem Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija (Inspekcija) informē, ka 2024.gada otrajā ceturksnī azartspēļu nozares kopējie ieņēmumi samazinājušies līdz 72,765 miljoniem eiro, kas ir par 0,3 procentpunktiem mazāk, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni. Savukārt pirmajā pusgadā azartspēļu nozares ieņēmumi kopumā veidojuši 145,702 miljonus eiro, kas ir par 2,4 procentpunktiem vairāk, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2023. gadā. Inspekcijā norada, ka ieņēmumu pieaugumu veicinājis interaktīvo azartspēļu segments, kas šī gada pirmajā pusgadā veidojis ieņēmumus 76,526 miljonu eiro apmērā.
Otrā ceturkšņa azartspēļu tirgus rezultāti samazinājušies
Saskaņā ar azartspēļu tirgus rezultātiem šī gada otrajā ceturksnī nozares kopējie ieņēmumi samazinājušies līdz 72,765 miljoniem eiro, kas ir par 0,3 procentpunktiem mazāk, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni. Otrajā ceturksnī azartspēļu automāti veidojuši 30,838 miljonus eiro lielus ieņēmumus, kas ir par 2,5 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī, bet interaktīvo azartspēļu ieņēmumi veidojuši 38,197 miljonus eiro, kas ir par 0,4 procentpunktiem mazāk. Tikmēr šī gada otrajā ceturksnī pieaugums novērots citos azartspēļu segmentos kā, piemēram, kazino spēļu ieņēmumi šī gada otrajā ceturksnī pieauga par 28,5 procentpunktiem, veidojot ieņēmumus - 0,669 miljoni eiro, bet totalizatora likmju pieņemšanas vietu pieaugums bijis par 10,4 procentpunktiem, kas veidojis ieņēmumus - 65 tūkstoši eiro.
Pirmā pusgada azartspēļu tirgus rezultātus virzījušas interaktīvās azartspēles
Interaktīvo azartspēļu veidu sadalījumā būtiski lielākais īpatsvars jeb 85% ir bijis spēļu automātu un kazino spēlēm, tikmēr totalizatora spēles veidojušas 13,5% no kopējā piedāvājuma, bet 1,5% - kāršu turnīru spēles.
Turpina Signe Birne, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšniece: “Analizējot rezultātus šī gada sešu mēnešu griezumā, redzams, ka interaktīvās azartspēles ieņem vadošo lomu kopējos azartspēļu ieņēmumos un piedāvājumā, veidojot 52,49% no kopējā šī tirgus apjoma. Ja salīdzinām ar aizvadīto gadu, pērn interaktīvās azartspēles veidoja mazāk par pusi jeb 46,6% no kopējā tirgus apjoma. Šā brīža vadošie segmenti interaktīvo azartspēļu vidū ir spēļu automāti un kazino spēles, kas turpina pieaugt arī šobrīd. Tai pat laikā, pieaugot pieprasījumam pēc interaktīvajām azartspēlēm, Inspekcijas darbā lielu uzmanību veltam interaktīvo vietņu kontrolei.” Viņa papildina, ka 2024.gada pirmajā pusgadā, turpinot nelegālo interaktīvo azartspēļu piedāvājuma kontroli, pieņemti 175 lēmumi par nelicencēto vietņu bloķēšanu, bet pavisam bloķēto vietņu sarakstā iekļauti 3507 nelicencēti domēni.
Tikmēr citos azartspēļu tirgus segmentos novērots kritums, piemēram, azartspēļu automātu ieņēmumi 2024. gada pirmajos sešos mēnešos piedzīvojuši kritumu par 11 procentpunktiem, veidojot 62,449 miljonus eiro, kas ir par 7,678 miljoniem eiro mazāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Signe Birne skaidro, ka azartspēļu automātu ieņēmumu samazinājumu ietekmējis ne vien interaktīvo azartspēļu popularitātes pieaugums, bet arī azartspēļu zāļu skaita samazināšanās, proti, kopš 2023.gada decembra līdz šim brīdim aizvērtas 9 spēļu zāles, bet automātu skaits spēļu zālēs kopumā samazinājies par 356 vienībām.
S.Birne arī uzsver, ka 2024.gada 1.janvārī azartspēļu automātiem un kazino spēļu galdiem tika paaugstināti azartspēļu nodokļi, līdz ar to speciālā nodokļa un nodevas (licences maksas) ieņēmumi valsts un pašvaldību budžetā sešu mēnešu periodā veidoja 29,049 miljonus eiro, kas ir par 2,6 procentpunktiem vairāk nekā plānots un par 18,9 procentpunktiem jeb 4,625 miljoniem eiro vairāk nekā 2023. gada attiecīgajā periodā. Papildus tam, pārējie nozares komersantu aprēķinātie nodokļu maksājumi valsts budžetā veidojuši 26,835 miljonus eiro.
Inspekcija norāda, šī gada pirmajā pusgadā Latvijā azartspēles organizējuši 19 komersanti, no tiem 6 komersanti organizējuši klātienes azartspēles spēļu zālēs un kazino, 1 komersants organizējis darbību bingo spēļu zālē, 4 komersanti organizējuši totalizatora likmju pieņemšanas vietas, bet 17 komersanti organizējuši interaktīvās azartspēles.
Pirmajā pusgadā pieaugusi preču un pakalpojumu loteriju organizēšana
Kā liecina azartspēļu tirgus rezultāti, 2024. gada pirmajā pusgadā kopumā izsniegtas 220 atļaujas loteriju organizēšanai. Tāpat, salīdzinot ar attiecīgi periodu pērn, šī gada pirmajos sešos mēnešos par 16,9 procentpunktiem pieaudzis piedāvātais laimestu fonds, veidojot 0,806 miljonus eiro. Piemēram, loterijas organizējuši vairāki lielie mazumtirgotāji ar laimestu fondu no 25 000 līdz 30 000 eiro, laimestos piedāvājot elektroauto, ievērojamas naudas balvas, biļetes uz UEFA čempionātu, biļetes uz Parīzes olimpiskajām spēlēm, dāvanu kartes ceļojumiem u.tml.
Tendences loteriju organizēšanas segmentā skaidro S.Birne: “Novērots, ka pēdējos mēnešos loterijas organizējuši arī tādi komersanti, kas līdz šim to nav darījuši, tirgū ienākot jauniem loteriju organizētājiem. Arī ekonomiskā situācija mudina preču ražotājus, izplatītājus organizēt loterijas, lai piesaistītu patērētājus pirkt preces, radot lielāku noietu, vienlaicīgi precei piešķirot atlaidi un to reklamējot.”
No preču un pakalpojumu loteriju organizētājiem valsts budžetā nodevas veidā šī gada pirmajos sešos mēnešos iekasēti 0,200 miljoni eiro, kas ir par 20 procentpunktiem vairāk nekā pagājušā gada pirmajos sešos mēnešos.
Atbalsta sniegšana personām ar paaugstinātu risku aizrauties ar azartspēlēm
Inspekcija uzsver, ka joprojām viens no uzraugošās iestādes darbības virzieniem ir arī spēlētāju interešu un tiesību aizsardzība, piemēram, atbalsta sniegšana personām, kurām ir paaugstināts risks aizrauties ar azartspēlēm, tādā veidā radot sociālas vai ekonomiskas problēmas.
Šī gada pirmajos sešos mēnešos Inspekcijas psiholoģe sniegusi 205 klātienes konsultācijas un 152 konsultācijas, izmantojot attālinātās saziņas vietnes. Psiholoģe pieņēmusi arī 130 iesniegumus par personu iespēju iekļauties Pašatteikušos personu reģistrā, nosakot pilnīgu liegumu spēlēt azartspēles vismaz vienu gadu.
Dati liecina, ka Pašatteikušos personu reģistrā līdz šī gada 1. augustam bija iekļautas 68 558 personas, bet aktuāla aizlieguma statusā iekļautas 34 375 personas.
Par Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekciju
Inspekcija ir Finanšu ministrijas pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras uzdevums ir realizēt valsts politiku azartspēļu un izložu organizēšanā un nodrošināt izložu un azartspēļu organizēšanas likumību sabiedrības interešu un personu tiesību aizsardzībai.
Plašāka informācija: www.iaui.gov.lv
Papildus informācija:
Sintija Priedeslaipa
Tālr. 29456053
Mediju jautājumiem: prese@iaui.gov.lv