Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija publicējusi azartspēļu tirgus 2023. gada 2. ceturkšņa rezultātus

Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas (Inspekcija) pēc kapitālsabiedrību operatīvajiem datiem sagatavotais azartspēļu tirgus pārskats liecina, ka šī gada 2. ceturksnī azartspēļu komersantu kopējais apgrozījums bija 72,199 miljoni eiro, bet ieņēmumi sasniedza 68,777 miljonus eiro.

Kopumā Latvijā šobrīd azartspēles organizē 19 komersanti, no tiem deviņi komersanti piedāvā klātienes azartspēles spēļu zālēs un kazino, viens komersants – bingo spēļu zālē, četri komersanti organizē azartspēles totalizatora likmju pieņemšanas vietās un 17 komersanti – interaktīvās azartspēles. Kopumā nozarē nodarbināti 2637 darbinieki.

Pašlaik Latvijā darbojas trīs kazino, 205 spēļu zāles un viena bingo spēles zāle. Spēļu vietu skaita ziņā izmaiņas bijušas tikai totalizatora likmju pieņemšanas vietās, kuru skaits palielinājies – pašlaik ir izsniegtas 83 vietu licences, tas gan nav devis ieņēmumu pieaugumu.

Izvērtējot azartspēļu nozares operatīvos finanšu rādītājus un darbības rezultātus, redzams, ka salīdzinājumā ar iepriekšējiem ceturkšņiem 2023. gada 2. ceturksnī kopējais apgrozījums un ieņēmumi samazinājās un pret 2023. gada 1. ceturksni ieņēmumi no azartspēlēm sasniedza 93,6 % jeb 68,777 miljonus eiro. Šādi ieņēmumi tika gūti 2018. gada sākuma ceturkšņos. Interaktīvo azartspēļu ieņēmumi sasniedza 32,360 miljonus eiro, kas ir 95,4 % no 2023. gada 1. ceturkšņa ieņēmumiem un 92,1 % no 2022. gada 4. ceturkšņa ieņēmumiem.

Signe Birne, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšniece uzsver: “Samazinājums ir visiem spēļu veidiem gan spēļu zālēs, kazino un totalizatora likmju pieņemšanas vietās, gan arī interaktīvo azartspēļu sektorā. “Zemes” azartspēļu ieņēmumu kritums varētu būt skaidrojams ar spēļu vietu un automātu skaita samazināšanos pēcpandēmijas periodā, kad spēļu vietas tika slēgtas gan administratīvu, gan ekonomisku apsvērumu dēļ un to darbība nav atjaunota. Tomēr arī interaktīvo spēļu ieņēmumu samazinājums norāda, ka daļa sabiedrības savus finanšu līdzekļus izlieto apdomīgi, rēķinoties ar energoresursu un citu izmaksu pieaugumu, kuru apmaksa ir prioritāte.”

Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo pusgadu, azartspēļu ieņēmumi ir pieauguši par 22 %, bet šāds salīdzinājums nav objektīvs, jo 2022. gada janvārī–februārī azartspēļu vietas bija slēgtas pandēmijas ierobežojumu dēļ.

Valsts budžetā speciālā azartspēļu un izložu nodokļa un nodevas veidā ieskaitīti 24,424 miljoni eiro, pārējie komersantu aprēķinātie nodokļi valsts budžetā ir 26,639 miljoni eiro.

2023. gada sešos mēnešos Inspekcija izsniegusi 215 preču un pakalpojumu loteriju atļaujas, kas ir par astoņām mazāk nekā šajā laika periodā 2022. gadā, bet piedāvātais laimestu fonds ir lielāks un attiecīgi sasniedz 0,689 miljonus eiro, kas ir par 0,82 miljoniem eiro vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Valsts nodeva valsts budžetā ieskaitīta 0,167 miljonu eiro apmērā.

Inspekcijas uzraudzībā kopš 2020. gada darbojas Pašatteikušos personu reģistrs, kurā ikviens Latvijas iedzīvotājs var sev brīvprātīgi liegt piekļuvi azartspēlēm un interaktīvajām izlozēm. Pašatteikušos personu reģistrā šī gada 31. jūlijā iekļautas 50 588 unikālās personas, aktuāla aizlieguma statusā ir 29 395 personas.

Plašāka informācija un pēc kapitālsabiedrību operatīvajiem datiem sagatavotais azartspēļu tirgus 2023. gada 2. ceturkšņa pārskats pieejams šeit.

Par Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekciju

Inspekcija ir Finanšu ministrijas pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras uzdevums ir realizēt valsts politiku azartspēļu un izložu organizēšanā un nodrošināt izložu un azartspēļu organizēšanas likumību sabiedrības interešu un personu tiesību aizsardzībai. Plašāka informācija: https://www.iaui.gov.lv.

Papildu informācija:
Signe Birne
Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšniece
Tālr. 67504954
E-pasts: Signe.Birne@iaui.gov.lv

Mediju jautājumiem: prese@iaui.gov.lv